Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome Lemj par atbalstu lauksaimniekiem, euroVelo 13 maršruta izveides priekšnosacījumiem un tiekas ar saeimas valsts pārvlades un pašvaldības komisiju

19.jūnijā Kuldīgā notika Kurzemes plānošanas reģiona (turpmāk – KPR) attīstības padomes sēde, kuras darba kārtībā tika iekļauts jautājums par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā. Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji informēja par vairākiem simtiem lauksaimnieku, kas ir vērsušies pašvaldībās pēc atbalsta un risinājuma saistībā ar ilgstošā sausuma radītājiem postījumiem lauksaimniecībā. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I.Bērziņa informēja, ka Kuldīgas novadā pēc atbalsta ir vērsušies vairāk kā 60 zemnieku saimniecības gan graudkopības, gan lopkopības, gan augļkopības jomās. Ir zemnieku saimniecības graudkopības jomā, kuras norādījušas, ka sausuma rezultātā iespējamie ražas zaudējumi sastādīs līdz pat 80 % no paredzētas ražas. Kuldīgas novadā ir vietas, kur lietus pēdējo reizi ir lijis 30.aprīlī un vairākas vietas, kur lietus pēdējo reizi ir lijis 3.maijā. Lauksaimnieki norādījuši, ka drīzumā sinoptiķu solītais lietus situāciju būtiski neuzlabos, jo ilgstošais sausums lauksaimniecības platības ir neatgriezeniski bojājis. Kurzemes reģionā lielā sausuma dēļ lopkopji nespēj nodrošināt lopiem barību, kā rezultātā jāpieņem lēmums likvidēt daļu no ganāmpulkiem. Lauksaimniekiem, saskaroties ar būtiskiem zaudējumiem kritisko laikapstākļu dēļ, ir risks neizpildīt finansiālās saistības un saņemt soda sankcijas. Zemnieki lūdz atbalstu pašvaldībās, norādot, ka oficiāli izsludināts ārkārtas stāvoklis, būtu pamats sankcijas nepiemērot, kā arī pārskatīt citu finansiālo saistību izpildes nosacījumus. Kā norādījuši Kurzemes zemnieki, šī gada sausuma un karstuma sekas būšot jūtamas arī nākamajā sezonā, un paredzamais zaudējumu apmērs krietni vien pārsniegs kompensācijas, ko varētu saņemt no valsts. Klātesošie pašvaldību vadītāji vienbalsīgi pieņēma lēmumu, pamatojoties uz likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un 2.punktu, rosināt Ministru Kabinetam, Krīzes vadības padomei, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, rosināt izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā Kurzemes reģionā, nosūtot atbildīgajām institūcijām kopīgu KPR pašvaldību vēstuli.

KPR administrācijas vadītāja E.Dreijere informēja par biedrības “Vidzemes tūrisma asociācija” un Carnikavas novada pašvaldības sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu starptautiskam veloceļam “EuroVelo 13” Latvijas daļai no Rucavas līdz Ainažiem” ieceri. Satiksmes ministrijas izstrādātajā “Velosatiksmes attīstības plāna 2018.-2020.gadam” (turpmāk – Plāna) projekta sadaļā “Velosatiksmes infrastruktūras raksturojums” iekļauta apakšsadaļa “Starptautiskas nozīmes veloinfrastruktūra”, kurā sniegta informācija par Starptautiskās Riteņbraucēju federācijas apstiprināto “EuroVelo” projektu, t.sk. Latvijas teritoriju no Rucavas līdz Ainažiem šķērsojošo maršrutu “EuroVelo 13”. Par kopīgo “EuroVelo 13” maršruta izstrādes, attīstības un ieviešanas gaitu ir atbildīga Vidzemes tūrisma asociācija, bet reģionālo un vietējo maršrutu plānošanā iesaistīti plānošanas reģioni, pašvaldības, kā arī Dabas aizsardzības pārvalde. E.Dreijere norādīja, lai izvērtētu “EuroVelo 13” maršruta veloceliņu ierīkošanas iespējas, risinājumus un izmaksas, nepieciešams veikt detalizētu esošās situācijas izpēti. Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrijas izstrādātā Plāna projekta Rīcības plāna 1.1.punkts paredz veikt visaptverošu pētījumu par velosatiksmi valstī, iegūstot datus, kas raksturo velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, aicināja attīstības padomes locekļus atbalstīt viedokli, rosināt Satiksmes ministriju veikt šo pētījumu par “EuroVelo 13” maršruta izveidi, t.sk. sagatavojot detalizētu ģeotelpisko informāciju. Attīstības padomes locekļi iniciatīvu atbalstīja. Pašvaldībām, kuru teritorijas šķērso “EuroVelo 13” maršruts, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, būtu iespēja sagatavot un apstiprināt grozījumus teritorijas plānojumos.

 

Sēdes turpinājumā pašvaldību vadītāji tikās ar LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (turpmāk – Komisija) pārstāvjiem S.Dolgopolovu, J.Šulcu, N.Kleinbergu, L.Kozlovsku, A.Harju un V.Valaini, kuri iepazīstināja ar aktualitātēm Komisijas darbā.

S.Dolgopolovs akcentēja, ka joprojām aktuāli ir grozījumi likumā par pašvaldībām, kas sastāv no jauniem četriem lieliem blokiem, kas varētu parādīties Komisijas darba kārtībā vēl līdz šīs Saeimas darba noslēgumam, kā arī jauno Īres likuma projektu un likumprojektu, kas piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai. Plašākas diskusijas izvērtās pašvaldību vadītājiem norādot uz dzīvojamo platību trūkumu reģionā, dominējot uzskatam, ka tam būtu nepieciešams valsts atbalsts. Pašvaldību vadītāji norādīja, ka uzņēmējiem ir grūtības piesaistīt darba spēku reģionā, jo dzīvojamais fonds ir novecojis un nepietiekams, kas ir par pamatu arī iedzīvotāju aizbraukšanai uz lielajām pilsētām. Šī problēma ir izskanējusi vairākkārt un pašvaldība iespēju robežās to risina, tomēr būtu nepieciešama vienota valstiska pieeja, lai arī mazākās pašvaldības varētu saņemt atbalstu dzīvojamā fonda atjaunošanai. Komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs izteica atzinību pašvaldību vadītājiem par līdzšinējo sadarbību, uzsverot, ka tikšanās ar pašvaldību vadītājiem ir sekmējusi Komisijas darbu, sniedzot izpratni par problēmām pašvaldību darbā un reālo situāciju uz vietām, pieņemot atbildīgus lēmumus Komisijas darbā. Šī bija otrā Komisijas izbraukuma sēdes tikšanās ar Kurzemes reģiona pašvaldību vadītājiem šīs Saeimas sasaukuma laikā, un Komisijas izbraukuma sēdes esot regulāri notikušas arī visos citos Latvijas reģionos. Sēdes noslēgumā S.Dolgopolovs izteica kopējo šīs Komisijas sastāva viedokli, kuru tā aizstāvējusi visu četru gadu laika periodā, atbalstot plānošanas reģionu darbību, saskatot tajā potenciālu un saredzot nepieciešamību stiprināt plānošanas reģionus, kā veiksmīgas pašvaldību sadarbības platformu.

Papildus informācijai:

Kurzemes plānošanas reģiona administrācija

Tālr. 67331492

e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv

www.kurzemesregions.lv

Author: Armands Radzuška