Maza pamācība, lai novāktu bagātīgu Miķeļdienas ražu.

Viss sākās agrā pavasarī, kad cilvēki izvēlas kādus dārzeņus, augļus vai puķes sēs. Tad izvēlās viskaistākās sēklas, apskata, kādas tās ir – mazas, lielas, apaļas, cietas. Uz paciņām ir dažādas bildes, kāda izaugs konkrētā sēkla. Mazliet pakratām – izrādās, ka sēklas skan, pupiņas, diļļu sēklas. Tad iesējam zemē un brīnumi – izaug arī.

Miķeļi ir īstais laiks, lai novērtētu ražas bagātību. PII “Zīlītes” bērni kādu rītu ieradās savās grupiņās ar kādu augli, dārzeni vai jebko citu, kas izaudzis dārzā. Bija dažādi ķirbji – lieli, mazi, grubuļoti, dažādas puķes, patisoni, kastaņi un citas dabas bagātības. Skolotājas kopā ar bērniem izlika zīmīti Jumis, kas ir auglības, bagātības simbols. Visi kopīgi nogaršojām  – ābolu, ķirbi un burkānu. Apskatījām,  kādas izskatās uz pusi pārgrieztas dabas veltes –  ķirbis, cidonija, kabacis, biete. Kuram sēklas, kuram nav nekā. Pasmaržojām rutku, cidoniju, bieti, kartupeli un ķirbi. Izrādās, ka cidonijām ir vislabākā un patīkamākā smarža.

Mūsu deguni, rokas, dzirde, acis un garšas kārpiņas bija palīgi, lai iepazītu Miķeļdienas labumus. Kopīgi pavadījām laiku sarunās, rotaļās un baudījām rudens dabas labvēlību. Padies vecākiem par interesantiem dārzeņiem. Cits par citu  savādāks un interesantāks!

PII “Zīlīte”

Author: Armands Radzuška