Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū,
un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību
kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.
(Jāņa 1;14)
Ziemsvētki ir laiks, kad cilvēks gaida ko neparastu, ilgojas pēc brīnuma, pat visracionālāk noskaņotie skeptiķi šajā gada laikā ir atvērti kam pārsteidzošam, neloģiskam, pārpasaulīgam. Vai tam ka lopiņi kūtī sarunājās, vai tam, ka onkulis sarkanā mētelī vienā vakarā spēj apciemot visus pasaules bērnus un ziemeļbrieži lido. Kaut kur cilvēka dvēselē ir kāda stīga, kas signalizē, ka šis vakars ir īpašs, tas atšķiras no visiem citiem vakariem gadā. Daudzi šajā vakarā sajūt ko neparastu, kas čukst cilvēka sirdī :” Šis ir tas vakars, kad Dievs tev ir vistuvāk.”
Tas tādēļ, ka Dievs kļūst cilvēkam tuvs, saprotams un aizsniedzams. No neizsniedzamas tālienes, no debesu godības Dievs ierodas pie cilvēkiem un dzīvo starp viņiem. Viņš nenāk lielā ārējā diženumā un spēkā, ugunīgos kaujas ratos, lai izrēķinātos ar saviem pretiniekiem, iznīcinātu tos, kas Viņu negodā. Viņš nāk kā bērns, kurš nevienam nevar pāri nodarīt. Šajā brīdī Dieva sirds ir atvērta un tajā atrodas vieta pilnīgi visiem.
Bet šis nav vienkārši kāds bērns, par kuru papriecāties un tad aizmirst. Šai bērnā ir tāda aristokrātiska majestāte, ka nevar pie viņa šūpuļa pienākt, nenoliecot galvu godbijībā, jo kā raksta apustulis, viņā mājo visa Dieva godība. Tā nav distancējoša vai iznīcinoša godība, bet, kā raksta apustulis, pilna žēlastības. Šī godība ir pilna ne tikai žēlastības, bet arī patiesības. Šajā bērna, kurš izaug par vīru, par Jēzu no Nācaretes Dievs atklāj visu patiesību par sevi. Dievs neslēpjās pustumšos tempļos un senās kapenēs, Viņš sevi nav apslēpis senos šifrētos tekstos, kuru mīklainos kodus saprast var tikai paši garīgākie un īpaši izredzēti, speciālos rituālos iniciēti ļaudis. Dievs savu patiesību atklāj visiem, kuri ieklausās vienkāršā namdara no Nācaretes, vārdos, kurš tomēr ir ne tikai cilvēks, bet arī mūžīgais Vārds, Dieva Trīsvienības otrā persona.
Kungu Kungs kā cilvēks dzimis, debess valdnieks zemojies,
apvilcis šīs zemes tērpu – mūsu miesu, asinis;
tam, kas tic, Viņš sevi pašu
maizē, vīnā pasniedzis.
Jaunā dziesmu grāmata 218. dziesmas 2.pants
Mācītājs Kārlis Puķītis
Ziemassvētku laika dievkalpojumi Bātes – Vaiņodes ev.-lut. draudzē:
24. decembrī plkst. 15.00;
25. decembrī plkst. 13.00;
1. janvārī plkst. 15.00.
