VIDUSSKOLAS aktualitātes – “Mani uzrunā pasaule. Es stāvu uz sliekšņa. Un durvis ir atvērtas”.

Sestdien, 25. jūlijā, mūsu skolas absolventi  – Samanta, Viktorija, Līga, Enija, Monta, Alekss un Endija saņēma Atestātus par vidējo izglītību.
Vēl sestdienas rītā ik pa brīdim stipra lietus šaltis mazgāja skolas pagalmu, lai vasaras puķu pušķi pēcpusdienas spožajā saulē sagaidītu tik ilgi gaidītos svētkus.
Skolas direktors Zigmunds Mickus, uzrunājot absolventus, izteica pārliecību, ka šajā neparastajā mācību gadā iegūtās prasmes un patstāvīgā darba paradumi jauniešiem būs lieliska pieredze turpmākajos studiju gados un ka tos papildinās viņu patstāvība, darbotiesspējas un aktīva dzīves pozīcija.
Absolventus sveica pirmās audzinātājas Laila Strēle un Māra Pliņģe, novada domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Jurjevs, novēlot katram sasniegt savu mērķi. Tagad jau 12 – to apsveikums bija   pašsacerēta jautra dziesmiņa par tik gaidītajiem (!) svētkiem. Endijas māsas Danielas dziesma atgādināja, ka aiz horizonta ne vienmēr ir “apsolītā zeme”, un Līgas mamma Iveta Mame vecāku vārdā aicināja atcerēties Vinnija Pūka vienkāršo patiesību – “nevar  sēdēt un gaidīt, kad kāds nāks pie tevis. Dažreiz tev ir jāiet pie viņiem”. Klases audzinātāja Ārija Čerņavska aicināja “piepildīt laiku, jo  “laime ir  laiks. Piepildīts laiks. Laime ir skaņām, krāsām un  smaržām piepildīts laiks.”
Visi absolventi saņēma skolas Pateicības par vidusskolas gados padarīto – piedalīšanos un sasniegumiem mācību prieksmetu olimpiādēs, sportā, mākslinieciskajā pašdarbībā, skolas sabiedriskās dzīves organizēšanā. Ar vienreizēju Simtgades stipendiju, ko piešķir Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un VAS “Latvijas Loto”  katras vidusskolas vienam absolventam,  tika apbalvota Līga Mame, bet Vaiņodes vidusskolas administrācijas  specbalvu -“Nezinīša balvu  2020”  saņēma Monta Stauga.
Emocionāli runātā dzeja, dziesmas un deja bija absolventu pateicība  skolai, skolotājiem un vecākiem  par 12  skolā pavadītajiem gadiem –  “par iedrošinājumu un atmiņām, un smiekliem, un asarām, par ticību un mīlestību, bet visvairāk – par cilvēcību”.

“Loks nenoslēdzas un paliek vaļā, atveroties simt un vienam ceļam, kas gaida jūsu soļus. Loks nenoslēdzas un paliek vaļā jūsu soļiem pie mums atpakaļ”. Lai veiksme iet  blakus ceļā uz mērķi!   

Author: Armands Radzuška